Adīšana ir viena no senākajām apģērba darināšanas tehnikām, tai vienmēr bijušas ne tikai praktiskas, bet arī dekoratīvas funkcijas. Adījumi ir ļoti iecienīti, jo tie ir poraini, elastīgi, silti, labi piekļaujas augumam un netraucē kustības.

""

Tā kā adījumi ir ļoti piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem un to pagatavošana samērā
vienkārša, adīšana arī tagad nav zaudējusi savu nozīmi gan daiļamatniecībā, gan tautas daiļradē.

 Feodālisma un kapitālisma periodos cimdus adīja galvenokārt savas ģimenes vai saimes vajadzību apmierināšanai, samērā maz adīšana bija saistīta ar amatniecību un mājturību, kas ražoja tirgum, kurš diktēja savu gaumi.  Pirmie adījumi darināti mūsu ēras 3.–5. gadsimtā. Piemēram, izdarot arheoloģiskos izrakumus Peru, atrasta adīta josta ar kolibri rakstu motīviem, tā gatavota mūsu ēras 3.gs. Ēģiptiešu kapenēs atrasta no krāsainām dzijām adīta bērna zeķīte, kas varētu būt darināta mūsu ēras 4.–5.gs.   Atrastie adījumi pārsteidz ar augsti attīstītu adīšanas tehniku, rakstu daudzveidību, krāsu saskaņu. Tas liecina, ka cilvēki mācējuši adīt jau sen pirms mūsu ēras. No visiem rokdarbu veidiem adīšanas tehnika ir pati vienkāršākā. Pirmie adījumi adīti pat bez darba rīkiem, tikai ar pirkstiem. Mūsu ēras sākumā adījuma gatavošanai jau izmantoja adāmadatas.

    12.gs. adīšana bija plaši pazīstama Itālijā, Francijā, Anglijā, Spānijā. Smalkie adījumi vērtēti
ļoti augstu. Pirmie adījumi Eiropā bija vīriešu modernā apģērba sastāvdaļa. Tos valkājuši tikai karaļi un galminieki. 1260. gada hronikās pirmoreiz tiek pieminēti cepuru adītāji. 13.gs. jau pazīst adītus dūraiņus, pirkstaiņus, zeķes. 16.gs. visā Eiropā sāk veidoties adīšanas darbnīcas. 

Interesanti atzīmēt, ka ar adīšanu visu šo laiku nodarbojās tikai vīrieši.  Tikai vēlāk, kad adīšana izplatījās ļoti plaši, ar to sāka nodarboties arī sievietes.

    Līdz mūsdienām saglabājušies veco adījumu paraugi uzskatāmi par īstiem mākslas darinājumiem. Tie liecina, ka adīšana seno latvju vidū sasniegusi augstu attīstību kā tehnikā
tā gaumē.

    Arheoloģiskos izrakumos Dundagas apkārtnē atrasta adīta cepure, kas valkāta 14. gadsimtā, Ludzas apkārtnē – 1 cimds un 1 zeķe, kas attiecināmi uz 15. gadsimtu. Arī Rīgas  apkārtnē bijuši līdzīgi atradumi, kas attiecināmi uz 15. gadsimtu.